Šūnas ar līdzīgu uzbūvi un funkcijām veido audus. Audi ir šūnu grupa, kas veic kādu specifisku funkciju. Tie atšķiras
gan pēc izcelsmes, gan uzbūves un funkcijām.
Cilvēka organismā ir 4 galvenās audu grupas - epitēlijaudi, saistaudi, muskuļaudi un nervaudi.
1. Epitēlijaudi Epitēlijaudu šūnas cieši pieguļ cita citai un veido nepārtrauktu slāni. Epitēlijaudi sedz ķermeni no ārpuses vai izklāj orgānus un dobumus ķermeņa iekšienē. Epitēlijaudi veido arī dziedzerus. Tāpēc epitēlijaudus iedala vēl sīkāk. Dziedzerepitēlijam ir divu veidu dziedzeri tauku un sviedru dziedzeri. |
2. Saistaudi
Saistaudi ir uzbūves un funkcionālā ziņā atšķirīgi audi, kas nesaskaras ar ārējo vidi un iekšējiem ķermeņa dobumiem. Veic, balsta, barošanas un aizsargfunkciju. Daudzie olbaltumvielu pavedieni piešķir irdenajiem saistaudiem elastību stiepjamību visos virzienos. 3. Muskuļaudi
Muskuļaudi ir specializēti audi, kas nodrošina organisma pārvietošanos un iekšējo orgānu saraušanos. Tie nodrošina nepārtrauktu asins plūsmu un uzturvielu pārvietošanos gremošanas traktā. Nodrošina arī termoregulāciju. 3. Nervaudi
Nervaudi ir audi, kas vada uzbudinājumu. Tie veido nervu sistēmu, kas regulē dažādu organogēnu un orgānu sistēmu darbību, kā arī organisma mijiedarbību ar apkārtējo vidi. |
Daži fakti
- HISTOLOĢIJA – (histos – audi, logos – mācība). Terminu sāka izmantot no 1819.g., terminu ieviesa Mejers.
- Histoloģija nodarbojas ar audu un orgānu mikroskopisko un submikroskopisko uzbūves pētīšanu un analīzi.
- Reģenerācija- spēja ataudzēt zaudētās ķermeņa daļas. (Cilvēkiem nav šāda funkcija)