Šūna ir dzīvo organismu uzbūves pamatvienība un mazākā dzīvā sistēma, kurā norisinās visi dzīvības procesi. Visi organismi sastāv no vienas vai vairākām šūnām. Jaunas šūnas veidojas, daloties esošajām šūnām. Daudzšūnu organismos līdzīgā veidā šūnas veido audus.
Eikariotu šūnas
Eikarioti ir organismi (sēnes, augi, dzīvnieki u. c.), kuru šūnās ir kodols, kas norobežots ar divām membrānām.
Eikariotiskas šūnas uzbūve
PLAZMATISKĀ MEMBRĀNA Fosfolipīdu molekulu dubultslānis, kurā ir olbaltumvielu molekulas. Biezums apmēram 10 nm. Nodrošina vielu apmaiņu starp citoplazmu un vidi. Uztver izmaiņas apkārtējā vidē. KODOLS No citoplazmas ar divām membrānām norobežota šūnas sastāvdaļa, kas satur hromatīnu. Visbiežāk kodols ir apaļš, ar 10 nm diametru. Tajā ir viens vai vairāki kodoliņi. Satur iedzimtības informāciju. Regulē šūnas darbību. Kodoliņā veidojas ribosomu sastāvdaļas, kas caur kodola porām nonāk citoplazmā. CITOPLAZMA Šūnas „ķermenis”, kas sastāv no šķidras iekšējās vides un organoīdiem. Nodrošina vielmaiņu šūnā un mijiedarbību starp organoīdiem. RIBOSOMA Ļoti mazs organoīds, kas sastāv no divām daļām (subvienībām). Diametrs apmēram 25 nm. Sintezē olbaltumvielas. ENDOPLAZMATISKAIS TĪKLS (ET) No membrānām veidota cisternu un caurulīšu sistēma. Uz graudainā ET piestiprinās ribosomas, bet gludajam ET ribosomu nav. Graudainais ET veic olbaltum- vielu sintēzi, pārveidošanu un transportu. Gludais ET sintezē lipīdus. GOLDŽI KOMPLEKSS Plakanu cisternu un pūslīšu sistēma. Uzkrāj ET sintezētās vielas un transportē tās pūslīšu sastāvā. Pūslīši izdala vielas ārpus šūnas vai veido lizosomas. |
LIZOSOMA
Ar membrānu norobežots šūnas organoīds, kurā ir šķeļošie enzīmi. Dažādu vielu un novecojošu šūnas struktūru sadalīšana. PEROKSISOMA Ar membrānu norobežots šūnas organoīds, satur enzīmu katalāzi. Pārstrādā lipīdus vai ogļhidrātus. Sadala ūdeņraža peroksīdu par ūdeni un skābekli. MITOHONDRIJS Ar divām membrānām klāts šūnas organoīds. Iekšējā membrāna veido krokas – kristas. Iekšienē ir šķidra vide ar ribosomām, DNS, enzīmiem. Diametrs apmēram 1 µm. “Šūnas spēkstacija”. Skābekļa klātbūtnē oksidējoties organiskiem savienojumiem, atbrīvojas enerģija, kas tiek izmantota ATP sintēzei. CITOSKELETS Eikariotu šūnās – mikrocaurulītes (diam. 10 – 24 nm) un tievu olbaltumvielu pavedienu tīkls (5 – 7 nm) Nodrošina šūnu formu, iekššūnu transportu, veido šūnas balsta sistēmu. CENTROSOMA Atrodama dzīvnieku šūnās. Sastāv no 2 centriolām. Šūnu dalīšanās laikā veido dalīšanās vārpstas pavedienus, kas sadala hromatīdas starp meitšūnām. |
Daži fakti
- Celulozes šūnapvalks, ar šūnsulu pildītas vakuolas un plastīdas ir tikai augu šūnām, bet centrosoma, kas sastāv no divām centriolām un nodrošina šūnas dalīšanos – tikai dzīvnieku šūnām
- Viena no dzīvības pamatpazīmēm ir šūna. Jo viss dzīvais, apkārtesošais ir veidots no šūnām.
- Citoloģija (gr. kytos – dobums) ir zinātne par šūnu uzbūvi.
- Cilmes šūnas- ir nediferencētas organisma šūnas, kuras spēj dalīties un diferencēties.
- Pluripotentas šūnas - spēj veidot noteiktas audu grupas. (Asiņu cilmes šūnas veidos eritrocītus un leikocītus, un tml.)
- Mūsdienu šūnu teorijas tēzes
- Visi dzīvie organismi sastāv no šūnām.
- Šūna ir ne tikai dzīvo organismu uzbūves, bet arī to darbības pamatvienība.
- Jaunas šūnas rodas, esošajām šūnām daloties.