Galvas smadzenes ir vieta, kur mīt apziņa un radošais gars. Ar muguras smadzeņu, nervu un muskuļu starpniecību tās kontrolē visa ķermeņa kustības. Galvas smadzenes arī uztver informāciju, kas nāk no ķermeņa ārpuses un iekšā esošajiem orgāniem. Nervu sistēma cieši sadarbojas ar endokrīno sistēmu - abas kopā pārvalda un ietekmē organisma sistēmas.
Nervu sistēma uztur visa organisma saskaņotu darbību. Tā analizē situāciju, atbild uz kairinājumu, nodrošina domāšanu, kustības, atminu, emocijas un citas neirālās darbības.
Nervu sistēma veic neirālo regulāciju.(Regulē orgānu darbību ar elektriskiem nervu impulsiem)
Iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēma veic humorālo regulāciju. (Regulē orgānu darbību ar ķīmiskām vielām - hormoniem)
Nervu sistēma veic neirālo regulāciju.(Regulē orgānu darbību ar elektriskiem nervu impulsiem)
Iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēma veic humorālo regulāciju. (Regulē orgānu darbību ar ķīmiskām vielām - hormoniem)
Nervu sistēmu veido galvas un muguras smadzenes un no tām atejošie nervi Nervu sistēmas pamatvienība ir neirons jeb nervu šūna. Neironi ir neparastas šūnas. Tie spēj ģenerēt elektriskos impulsus, tos pārvadīt un ar tiem kontrolēt orgānus.
Nervaudi sastāv arī no neiroglijām, kas balsta, baro un aizsargā neironus. Visiem neironiem ir šūnas ķermenis un to izaugumi- dendrīti un aksoni. Ar izaugumiem šūnas savstarpēji sakontaktējas. Kontakta vietu, kur satiekas aksons ar dendrītu sauc par sinapsi. Tā ir ļoti šaura sprauga, pa kuru impulss var tikt pārvadīts tieši vai ar īpašu vielu mediatoru palīdzību. Sinapsē impulsa pārvadīšana notiek ķīmiski.- viens neirons izdala vielas, kuras uztver otra neirona membrānas receptori. Impulsi sinapsē plūšt tikai vienā virzienā. Neirona ķermenis veido neirotransmisīvās vielas, kas uzkrājas aksona galā īpašos pūslīšos.(sinaptiskajos). Kad nervu impulss sasniedz aksona galu, presinaptiskā membrāna kļūst caurlaidīga un neirotransmisīvās vielas nonāk sinaptiskajā spraugā. Tur tās īslaicīgi saistās ar receptoru pēc atslēgas-slēdzenes principa. |
Dendrīti ir īsi un sazaroti neironu izaugumi, kuri uztver elektriskos impulsus un tos pārvada uz šūnas ķermeni. Dendrītu skaits ir atkarīgs no neirona atrašanās vietas un funkcijām. Ja dendrīta gals, spēj uztver īpašu kairinājumu(spiedienu, skaņu, krāsu, ķīmiskas vielas) to sauc par receptoru.
|
Aksons - parasti ir garš, viens izaugums, kas pārvada elektrisko impulsu no šūnas ķermeņa uz citiem neironiem. Izpildorgāns ir orgāns, kurš izmanto neironu vadīto elektrisko impulsu un reaģē uz kairinājumu.
|
Impulss ceļu no receptora caur smadzenēm līdz efektoram sauc par refleksa loku.
Katrā refleksa lokā ir piecas daļas.
Nervu impulsa pārvadīšana ir elktroķīmisks process. |
Nervu sistēmu iedala centrālajā nervu sistemā (CNS) un perifērajā nervu sistēmā (PNS)
CNS- veido galvas un muguras smadzenes.
PNS - galvas un muguras smadzeņu nervi.
Smadzeņu iekšējo uzbūvi veido pelēkā viela un baltā viela. Pelēkā viela galvenokārt sastāv no neironu ķermeņiem, bet baltā viela no neironu izaugumiem galvenokārt aksoniem.
PNS - galvas un muguras smadzeņu nervi.
Smadzeņu iekšējo uzbūvi veido pelēkā viela un baltā viela. Pelēkā viela galvenokārt sastāv no neironu ķermeņiem, bet baltā viela no neironu izaugumiem galvenokārt aksoniem.
Atkarībā no tā, ko nervu sistēma inervē, to iedala somatiskajā un veģetatīvajā nervu sistēmā.
SOMATISKĀ NERVU SISTĒMA- inervē muskuļus, jo uztver un apstrādā signālu no receptoriem, veido atbilstošas apzinātas un gribai pakļautas darbības,kustības.
VEĢITATĪVĀ NERVU SISTĒMA - inervē iekšējos orgānus, tā darbojas autonomi, jo cilvēka griba to ietekmi nespēj, lai gan to darbību vada uz galvas smadzeņu garoza. Veģetatīvā nervu sistēmai ir divas daļas - simpātiskā un parasimpātiskā nervu sistēma. Abas sistēmas darbojas pretēji viena otrai. Simpātiskā nervu sistēma aktivizējas stresa, emociju, slodzes gadījumā, bet parasimpātiskā miera stāvoklī.
VEĢITATĪVĀ NERVU SISTĒMA - inervē iekšējos orgānus, tā darbojas autonomi, jo cilvēka griba to ietekmi nespēj, lai gan to darbību vada uz galvas smadzeņu garoza. Veģetatīvā nervu sistēmai ir divas daļas - simpātiskā un parasimpātiskā nervu sistēma. Abas sistēmas darbojas pretēji viena otrai. Simpātiskā nervu sistēma aktivizējas stresa, emociju, slodzes gadījumā, bet parasimpātiskā miera stāvoklī.
Smadzēņu uzbūve un tās reģionu darbības vietas. Attēlā nav minētas visas.
Daži fakti
- Pieauguša cilvēka smadzenes sastāv no aptuveni 100 miljardiem nervu šūnu jeb neironiem, kas savā starpā veido savienojumus jeb sinapses.
- Neironi nespēj dalīties, lai veidotos jauni, taču bojāts nervu šūnu izaugums spēj reģenerēties (atjaunoties)
- Neironi ir ļoti jūtīgi pret skābekļa trūkumu. Neirons aiziet bojā 5-8 min laikā, ja tam nav piegādāts skābeklis. Un nervu sistēma pārstāj funkcionēt.
- Karstuma receptori (2 uz cm2)Sāpju receptori (200 uz cm2), aukstuma receptori (5 uz cm2) spiediena receptori (50 uz cm2)
- Anastēzija, narkotiskās vielas, cigaretes, alkohols, kavē impuls pārvietošanos cauri sinapsei. Tādēļ rodas apdullinoša sajūta un halucinācijas.
- Lai gan vairums cilvēku neko jēgpilnu nedomā, ik dienu smadzenēs rodas no 50 līdz 70 tūkstošiem domu.
- Smadzenes patērē aptuveni tikpat daudz jaudas, cik 15 vatu elektriskā spuldzīte.
- Smadzenes aizņem tikai divus procentus no ķermeņa masas, bet izmanto gandrīz 20 procentu asiņu.